17. nodaļa

« previous entry | next entry »
Sep. 15., 2016 | 08:56 pm

Abi cīnāmies ar rudens depresņiku. Nu, manā gadījumā vairāk ar trauksmi par jaunām vietām un lietām, bet. Kopā mēs to varam izturēt un uzvarēt.
Viņš nopirka lidbiļetes. Vēl tikai piecas nedēļas... Tas pat šķiet iespējami. Un labs veids, kā parādīt savu committment. Sirds sitas straujāk. Jau plānoju, kā apskaušu, kā noskūpstīšu, kā nelaidīšu vaļā. Ko parādīšu pilsētā un kur aizbrauksim piedzīvojumā. Cenšos nedomāt par to, ka tad atkal būs atvadas. Un ka tas atkārtosies vēl daudzas reizes. Un ka nākotne ir neskaidra. Un...
*
Viņa reportāža no gara skrējiena liek man saņemties un iziet ārā uzskriet. Tagad esmu vegāns-atlēts, lol. Viņš spēj mani iedvesmot. Bet šo spēju ir viegli izmantot ļaunprātīgi/neprātīgi, jo viņš var mani pierunāt uz gandrīz jebko. Kailu selfiju? Jā, lūdzu, skaties. Stāv uz rudmatēm? Nu ok, paskatīšos fotošopā, kā man izskatās sarkanāki mati. Nākt uz tikšanos bez apakšveļas? Jā, nu, oktobrī ir vēss, bet padomāšu... Bīstami, bet arī ļoti patīkami, jo šķiet, ka viņš jūtas tieši tāpat. Un tā mēs viens otru ietekmējam, esam viens otra varā.

*
Mani nosauca par sengrieķu skulptūru.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {0}