šeit dzīvo m.

Mēs sēžam meža malā noslēptā mašīnā un mūsu sarunas ir kā komiska grēksūdze.

Viņš ir mana mirkļa vājība, mans kokaīns. Un katru reizi, kad viņš pievelk mani sev klāt un skūpsta, sakostiem zobiem man gribas raudāt, jo es zinu, ka tas viss beigsies pēc pāris stundām un es būšu tik pat viena kā pirms tam.
jā, es slīcinu savu vientulību viņa biksēs.
Katru reizi pēc tikšanās ar viņu es jūtos piedzērusies un katrs nākamais rīts ir smagas pohas.