šeit dzīvo m.

Lasu Turlaju un viņa “Lietus piļu arhitektūru” un katrs dzejolis, katra rindiņa, katrs vārds liek kaut kam iekšā sarauties. Sirds nodreb un elpa aizraujas , tik ļoti viņš šodien ir ar mani. 42.lpp varbūt ir patiesība, bet varbūt es pārāk pieķeros vārdiem. varbūt labāk ledus karalienei , dzīvot savā pilī un nosalt. tad es būšu tā, kas apdedzināsies ar saltumu. Sniegbaltītei sāpēs!

Tas ir mīlas daudzstūris tikai bez stūriem un mīlestības.

un reizēm es aizdomājos, vai ir jēga visam tam, kas te top.