Aprīlis 3., 2015
honeybee | 21:10 Vot saziņkārojos, attiecībā uz iepriekšējā ierakstā minēto "vai var būt reāls high no domāšanas", ko es formulētu kā reālu baudu, ko cilvēks gūst no mācīšanās, saprašanas, iedziļināšanās, sistēmas atkošanas, paternu atpazīšanas, jaunām idejām un zināšanām; un vienlaikus viss, kas atkārtojas un jau ir apgūts, šķiet drausmīgi garlaicīgs (vismaz līdz brīdim, kamēr neatrod tajā kaut ko incredibly intersantu, ko principā nav grūti izdarīt). Kas, spriežot pēc šī raksta , parastā situācijā ir diezgan normāli, tā ka izšķirošais jautājums ir tajā, vai cilvēks ir gatavs iziet uz personisku risku, lai šo high dabūtu - nu, piemēram, nakts vidū dotos uz maskačku antropoloģiskā pētījumā, dotos pētīt pazemes alu labirintus, regulāri satiktos ar cilvēkiem, attiecībā uz kuriem paceļas sarkanie karogi vai vismaz iestājas "whoa, interesanti, kā šitais prāts ir uzbūvēts", sačakarētu veselību/zaudētu darbu/sadrāztu attiecības, jo ir kaut kas jāizpēta un jāsaprot, vai, ja nu pētījumu objekts ir paša psihe, līstu tajās teritorijās, kurās dafiga drošāk būtu nelīst?
[piezīme: mana sākotnējā defoltā hipotēze bija "bet protams, tā ir visiem!!!", tā ka šobrīd es esmu viegli samulsusi, uzzinot, ka tas neesot normāli]
Poll #20369
Open to: All, results viewable to: All"Addicted to Insight"
/lai gan pieņemu, ka mana frendliste nekādā veidā nav reprezentatīva :D
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |