|
Septembris 1., 2013
 | 20:28
Varbūt ir tā, ka latvieši dikti brīvi interpretē ģenitīvu.
Nu tipa "latviešu uzņēmējs", "latviešu rakstnieks", "mans bērns" tiek uztverts nevis kā piederība, bet kā piederēšana; tas ir mans un tāpēc tam jābūt tādam, kā es viņu vēlos redzēt - ko nozīmē "es negribu" vai "a man pajāt"? tu esi mūsu, latviešu, kurš cits tad tevi izrīkos un regulēs, ja ne mēs? Kā tad tu vispār vari saukties par "latviešu", ja negribi, lai tevi izkontrolē?
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
