Septembris 10., 2012
augsne | 13:52 Nav jau tik vienkārši. Ja tas bērns pirms tām 16 nedēļām tomēr ieņemts abpusēji mīlošās attiecībās, bet kaut kas sašķobījies tikai pēc tam, tad sieviete jau var būt pieķērusies un iemīļojusi to bērniņu. Tādā gadījumā ir iespējams, ka riebums veidojas pret tēvu, bet ne pret bērnu. Vai arī ja vispār bērns tiek asociēts kā daļa no sievietes pašas, neatkarīgi no tā, kāda ir (ir bijusi) otra puse. Ja jautājums ir, vai likumiski vajadzētu atļaut abortu šādā gadījumā, tad gan uzskatu, ka jā. Lai arī kopumā mana pārliecība ir tāda, ka, ja tas ir iespējams (psiholoģiski, emocionāli, finansiāli), tad tiešām labāk ir bērniņu iznēsāt un atstāt glābējsilītē vai kā citādi nodot adopcijai, jo tādējādi dzīvībai tomēr tiek dota iespēja. Man ir žēl, ka šāds variants tiek apsvērts retāk nekā aborts, jo pavisam maziem bērniņiem arī bieži izdodas veiksmīgi atrast ģimeni. No otras puses, protams, grūti iedomāties sievietes izjūtas, kad kāds viņai pajautāt "kur tad tavs mazulis?", pēc tam, kad redzējis sievieti ar lielu vēderu.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |