Marts 29., 2003
honeybee | 17:38 - ceļojums laikā Kultūras Akadēmija rulz foreva vai kā nu tur bija pareizi jāsaka :) Iespēja studēt dramaturģiju arī rulz foreva. Fakts, ka tu, cilvēks, ierodies akadēmijas pagalmiņā un sastopi veselu baru pazīstamu cilvēku un gandrīz nevienu nepazīstamu, arī rulz. Un - tas ir vienkārši brīnumaini, kā tā vieta mani atver. Daudzus mēnešus nesatiktam Kārlim Vērdiņam es bez mazākās aiztures varu pateikt, kā es jūtos un kas mani nomāc. Lai arī par to nebiju runājusi jau vairākus mēnešus. Pati par sevi nobrīnījos - stāvu Akadēmijas pagalmiņā, neraizējos nemaz par to, ka apkārt cilvēki staigā, un jokojos par savas dzīves rūgtākajiem aspektiem. Plus vēl savā vecajā labajā ādas jaciņā jutos toč kā savulaik pirmajā kursā. Bez kādiem bērniem, bez Dzīves Pieredzes. Un izskatās tur tāpat kā toreiz. Trolejbusa pietura vēl joprojām nav pārcelta pārsimts metrus uz priekšu. (Ienāca prātā visiem studentiem kopistiski pārnest pieturas atribūtus pie Akadēmijas vārtiem - sak, visus tak nesodīs... Pēc tam sapratām, ka Akadēmijas ēku būtu ārkārtīgi viegli pārveidot par cietumu, un atmetām šo ideju. :D) Ludzas ielas Pagrabiņa dzertuvē (neiegāju, bet nojaušu) vēl joprojām menti dzerstās. Un gaiss smaržo tāpat. Pasniedzēji mani atceras un apceļ (Raimonds Briedis, ja konkrēti). Un sajūta tāda, it kā es atkal dzīvotu. (Mani pašu izbrīna šis "atkal", bet fakts.)
// ahā! paldies, phoenix :] es jau biju sākusi satraukties, bet laikam nevajadzēja. ( Read more tip :P )
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |