|
Maijs 25., 2010
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) decembris | 11:53
tev kā literātei (hā!) vajadzētu saprast, ka, lietojot vārdu "domāt" vienskaitļa pirmajā personā nemaz nevar neimplicēt vārdu "es". līdz ar to bez tā iztikt nevar.
Arī "domājoša lieta" neiztur kritiku, jo varbūt lietas neeksistē (ir iedomātas).
snauta "domājošais subjekts" kritiku iztur?
Tajā pašā laikā, ja es izdomāju domājošu lietu, kas saka "es domāju, tātad es eksistēju", tad nav teikts, ka šī lieta eksistē, bet eksistē "kaut kas", šajā gadījumā es.
nē, nav teikts, jo tu nezini, vai šai lietai piemīt pašapzināšanās. līdzīgi kā tam azimova robotam tajā stāstā (neatceros nosaukumu, bet varētu būt "loģika"), kurš arī visai ātri izdomāja, ka var būt drošs tikai par savu eksistenci. izteikums "es domāju, tātad eksistēju" pats par sevi nenodrošina kaut kā eksistenci. tas to pierāda tikai tad, kad cilvēks šo domu aktuāli pielieto pats savā prātā, bez šīs prakses tas ir nevērtīgs izteikums.
Ja mērķis šai tēzei (kā es to savulaik sapratu) bija novienkāršot domāšanu līdz pašam minimumam, tad "es" variants ir sarežģītāks (pieņem "es" eksistenci), bet "kaut kas" variants ir vienkāršāks (pieņem, ka eksistē kaut kas, kas domā, bet ne nepieciešami "es").
man šķiet, ka mērķis šai tēzei tomēr ir tieši tas, ko prasi tu - pierādīt, ka "kaut kāda" eksistence ir iespējama. nav jau nekādu problēmu no tā "es" abstrahēties, un teikt, ka, redziet, eksistē "kaut kas". tomēr, lai līdz šim "kaut kam" nonāktu, vienmēr būs jālūkojas caur sevi.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |