|
Decembris 11., 2009
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 12:16
Sapratu, kāpēc man nepatika vakardienas prozas lasījumi (vispārējais iespaids, atsevišķiem stāstiem var būt citas galvenās problēmas):
- Protagonists Ir Muļķis un/vai Kretīns. Man nav nekas pretī pret protagonistu, kurš ir dzimis stulbs un kretīns un kā nebūt vai nu apzinās/cīnās ar šo kondīciju, vai kaut kādā metafiziskā līmenī saduras ar šo problēmu, vai stāsta gaitā attaisno savu eksistenci. Bet stāsti, kuros neviens tēls nav patīkams, pievilcīgs vai interesants, un visa stāsta sausais atlikums ir tas, ka autors un lasītājs/klausītājs ir pierādījuši sev, ka ir krutāki nekā nožēlojamie parastie cilvēciņi? Nupiedodiet.
- Rišas un cakas bez citas funkcionālas nozīmes kā "zāle tagad smiesies" vai "šitais te ir simboliskais līmenis!!!"
- "Iespējams, Jūs Šo Stāstu Nesapratīsiet, Ja Es Nepaskaidrošu, Par Ko Tas Ir" motīvs ievados
- Briesmīgi neprofesionāli risinājumi tipa "un tad viņa uztaisīja tēju, apsēdās, dzēra tēju un pārdomāja, kā tas viss ir sācies", briesmīga lēkāšana starp POV (headhopping) un citi gļuki
- Tas viss vārdu-teikumu līmenī noslīpētiem stāstiem, t.i., rodas sajūta, ka cilvēks pirms pēdējās redakcijas ir pieņēmis savu stāstu kā labu esam, galvenais valodu saķīlēt. (Tas gan nav īsti korekts uzbrauciens - tikpat labi var būt tā, ka cilvēks stāsta līmeņa kļūdas ir sajutis, nav pratis izlabot, tad nu vismaz valodu dabūjis kārtībā.)
Vakardienas autori turpretī izklausījās stipri mazāk apslīpēti, bet zato dažādi (tbš nosegts plašāks spektrs) un ir tā kā cerība, ka viņi varētu stāstus pārstrādāt pēc būtības, nevis virspusēji.
Tiesa, šī vieglā aizkaitināmība no tā, ka man pašai ar visām šīm problēmām jācīnās. Un tāpēc, ka vienā vakara gaitā točna šitās pieejas bija par daudz.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |