|
Janvāris 10., 2009
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 02:22
Ienāca prātā, ka "subkultūru" (nu, tur īmo vai gōti vai tamlīdzīgi) var definēt kā tādu cilvēku kopu, kas savstarpēji spēj saprasties (ne obligāti ļoti draudzīgi, bet vismaz uz kopīgām vērtībām un aksiomām balstīti). Cilvēkiem no malas viņi bieži vien šķiet pilnīgi jampampiņi, bet viņi paši jampampiņos no malas neklausās. Tā subkultūra nodrošina pašsaglabāšanos, jo, kamēr pastāv kritiskā dalībnieku masa, tikmēr katram subkultūras pārstāvim ir sajūta, ka viņš ir kruts un stilīgs un it nemaz nav ne lūzeris, ne jampampiņš. Pie tam ikviens, kas nespēlē pēc subkultūras noteikumiem, tiek no šīs subkultūras vairāk vai mazāk saudzīgi atstādināts, lai ap to brīdi, kad citi īmo un gōti viņam sāk šķist bišķi tizli, viņš pats jau sen būtu norakstīts kā jampampiņš.
Bet kad un kāpēc kultūra kļūst par subkultūru? Tas ir normāli vai arī būtu jāsatraucas?
(c) jampampiņš
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |