Janvāris 1., 2003
| 08:32 ko tikai cilvēx neuzzina... izrādās, karloss kastaņeda ir miris, un piedevām vēl no vēža. no vienas puses, tas ir tikai cilvēcīgi ;), no otras puses, nezin kāpēc man nebija ienākusi prātā doma, ka jamais varētu nomirt "pa īstam". moš neapzināti uztvēru viņu kā literāru tēlu, nevis dzīvu cilvēku?
arī jancīga doma... cilvēks, kas visu mūžu to vien raksta kā savu autobiogrāfiju, ar to arī kļūst slavens, viņa izveidotais paštēls iegūst pats savu dzīvi (nu labi, tas ir apmēram tas, kas notika ar projektu virtualis un laikam bija galvenais iemesls, kāpēc šis teksts ir apstājies tur, kur ir apstājies), un tad šis autors glīti apraksta savu nāvi un glīti noliek karoti aprakstītajā veidā. pēdējā grāmata (ar nāves aprakstu) iznāk ar izdevēja priekšvārdu. kā parasti šādos gadījumos, lasītāji uztver "izdevēju" kā autoru (sk. H.Heses darbus, piemēram, K.Vonnegūta Fokus Pokus). rezultāts: cilvēks (autors) ir 100% pārcēlies literatūrā...
jau trešais skaistais nāves apraksts. komentāri?
/ ble, uzprasījos. nekomentēsim.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |