|
Maijs 26., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 09:32
Šitais "visstiprāk ievaino cilvēki, ko esi pielaidis vistuvāk klāt" ir tikpat labs arguments tādiem izteicieniem kā "tu esi man tik tuvu, ka nedrīksti teikt, ka es esmu resna, jo man tas ļoti sāpēs". Un jā, mans puisis man nesaka, ka es esmu resna (tad, kad esmu :D) un man ir nesmuks deguns, un viņu besī, ka es labprātāk sēžu mājās un dzeru alu, nevis dodos snovot, un apvainojos par niekiem, un esmu atšķirīga no viņa draugu meitenēm/sievām. Un es viņam nesaku - nu, daudz ko nesaku ;) Jo tas nav svarīgi, jo to tāpat mainīt nevajag, jo es viņu mīlu ar to visu un varbūt tieši tāpēc. Bet draugam/draudzenei pie viena alus varētu pateikt.
Iespējams, ja es pieņemtu lēmumu šķirties no viņa vai salaist ar kādu citu, par šīm domām vispirms uzzinātu kāds cits mans draugs, nevis viņš - tieši tāpēc, ka es negribētu sāpināt savu puisi situācijā, kad vēl neesmu pieņēmusi galējo lēmumu.
Tās visas ir ļoti smalkas un ļoti sāpīgas izvēles, un ir viegli iespējams pieņemt aplamu lēmumu un pateikt pārāk maz vai pārāk daudz, bet vai tā būtu saucama par Nodevību?
Bet, ja runa ir par klasisko situāciju "sadraudzējos ar kolēģīti un pēc tam uzzināju, ka viņa aiz muguras mani apņirdz" - nu bāc, vajag labāk iepazīt cilvēku, pirms uzkrāmēt viņam atbildību par draudzību. Ja viņa pēc dabas ir apņirdzēja, tad vai kādam ir tiesības paziņot "es tagad esmu pieņēmusi lēmumu ar tevi draudzēties, tāpēc tev ir jāmainās"?
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |