|
Marts 8., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 09:53
Protams, ir cilvēki, kuriem pietiek spēka un apņēmības kaut ko darīt. Un viņi - darot - arī neizjūt ciešanas; es vismaz pieļauju, ka Māte Terēze un Mahatma Gandijs saskārās ar daudziem izmisumā dzenošiem faktiem un tomēr bija laimīgi, jo zināja, ka savu iespēju robežās virza pasauli uz labo pusi.
Reālu & Slavenu piemēru šobrīd nestādos priekšā, jo cilvēks, kurš cieš aiz savas bezdarbības, vājuma un gļēvuma, parasti nekļūst slavens, vismaz ne ar to.
Bet literatūra mudž no šādiem tēliem; Holdens Kolfīlds varētu būt klasisks piemērs. Noteikti pēc brītiņa atcerēšos vēl. Skaidri zinu, ka man bija lielisks piemērs galvā, kad izdomāju to ierakstu, bet esmu to piemirsusi.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |