|
Jūnijs 23., 2005
 | 11:43
bet tomēr jocīga ir tā māmiņu būšana.
kad vakar vakarā biju spiesta atzīt, ka bērna klepus ir gana nelāgs, lai neņemtu viņu līdzi uz Jāņiem (bet ne tik nelāgs, lai uzskatītu mazo par "slimu"), mana pirmā doma bija - ok, nebraucu nekur.
tad man ieskaidroja, ka es varu mierīgi braukt svinēt, jo omamma var palikt ar bērnu & tas neko viņas neesošajos plānos nemaina.
bet es šobrīd esmu drīzāk skumja par to, ka bērnam nebūs Jāņu, nekā priecīga par iespēju darīt visu, ko bērna tieša klātbūtne īpaši nesekmē, un laiku pa laikam pieķeru sevi pie domas, ka negribu nekur braukt.
toties puika dabūja sporta auto. tādu, kādu pats izvēlējās.
es? es arī šobrīd esmu atļāvusies to, ko vēlos: skumjas un apnikumu. vēl tikai dažas stundas, tad man būs jāsaņemas un jāuzvedas kā cilvēkam.
Mūzika: Мумий Тролль - Прости, Киска!
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
