|
Marts 7., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 23:02
Droši vien visprātīgākais man zināmais veids, kā tikt galā ar neētisku rīcību no kāda cita puses - piedot, nepārdzīvot, nemēģināt atriebties (tikai iereģistrēt failā par cilvēka izturēšanos turpmākai zināšanai) ar argumentu, ka gan jau karmas likums / Dievs / whatever par šo gadījumu parūpēsies manā vietā. (Jo ne jau es esmu tā, kurai būtu kādu jātiesā, un ne jau es esmu tā, kuras piedošanai/nepiedošanai ir kāda nozīme.)
Bet tie ir sīkumi (un ne jau par to ir šis ieraksts, pēdējā laikā nekas Nepiedodams nav noticis).
Ieraksts ir par to - ko darīt, ja kāds man ir izdarījis kaut ko sasodīti labu. Bijis man blakus, kad man tas ir bijis vajadzīgs, pateicis īstos vārdus īstajā brīdī, izdarījis vairāk, nekā parasti dara, lai man būtu labāk, vai vienkārši samīļojis.
Es parasti esmu pateicīga līdz riebumam. Līdz tam, ka pēc tam vēl mēnesi (vai vairāk; varbūt pat gadiem) darīšu visu, lai izturētos mīļi, lai būtu blakus, kad vien tas viņam ir vajadzīgs, lai palīdzētu jebkurā iedomājamā situācijā, lai dusmotos uz sevi katru reizi, kad esmu kaut ko izdarījusi nepareizi / šim cilvēkam nepieņemami.
Bet varbūt patiesībā ir jārīkojas tāpat kā ar neētisku rīcību, jāpieņem tā kā dāvana, nevis kā aizdevums, jātic tam, ka cilvēks, to darot, ir gribējis vienkārši izdarīt kaut ko labu, nevis saņemt atalgojumu/pateicību (da citādi jau tā nebūtu laba rīcība), un jāpaļaujas uz to, ka karmas likums / Dievs / whatever tiks ar šo jautājumu galā un atlīdzinās ļautiņam pēc nopelniem un vēl ar uzviju.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |