|
Februāris 16., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 22:21
sāpes nav stāvoklis, sāpes ir daļa no procesa. jā, uztvere maina to pasākumu, bet tajā pašā laikā arī sāpes maina uztveri, tās vienlaikus rodas no tā, ka - nez - tev tiek nobrāzta vecā āda - un vienlaikus palīdz šo ādu noberzēt. vismaz man ir tā, ka sāpes paaugstina jūtīgumu un saasina uztveri, radot (protams!) izkropļotu priekšstatu par pasauli, bet vienlaikus norādot uz kādām detaļām, sāpes ir kā palielināmais stikls un apliecinājums, ka tu esi dzīvs un jūtīgs (kas man pēdējā laikā bija nepieciešams).
ar ko es negribu teikt, ka cilvēkam visu laiku būtu jāsāp. ar to es gribu teikt, ka "visu laiku justies labi" ir tikpat patoloģiski kā "visu laiku sāpēt". sāpēm būtu jābūt mazāk kā labsajūtai, bet tikai tāpēc, ka tās ir intensīvākas sajūtas.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |