|
Februāris 16., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) barvins | 20:51
Kāpēc ilūziju sagrūšana ir traumējoša? Lielā mērā tādēļ, ka ir jāatzīst, ka esi kļūdījies. Saka, ka kļūdīties ir cilvēcīgi;)
Grūti ir atzīt tikai dažas pirmās kļūdas, pēc tam pie kļūdīšanās pierod un ar laiku to uzskata par pašsaprotamu likumsakarību nevis par nepārvaramu problēmu.
Kādēļ vēl ilūziju sagrūšana var būt traumējoša? Pirms ilūzija tika sagrauta, tika daudz kas izdarīts vadoties pēc šīs "nepareizās" ilūzijas un tagad šis darbs un šis pavadītais laiks ir izrādījies lieks. What a waste of material;) Bet, no otras puses skatoties, ja šis liekais darbs netiktu izdarīts, tad kļūda, visticamāk, nekad netiktu pamanīta. Tāpēc nemaz nevar droši apgalvot, ka šis darbs ir bijis lieks un nevajadzīgs.
Vai ir vēl kādi varianti, kāpēc ilūziju sagrūšana ir traumējoša?
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |