Februāris 14., 2005
honeybee | 11:37 OK, stāsts sekojošs: ir nākotne, ir puisis (vīrietis), ko tēlo Brūss Villiss, ir meitene, kuru viņš mīl - nu, viņi abi mīl viens otru - un tā meitene ir zīmēta anime stilā, bet gaumīgi, ar tumšiem matiem un skarbu profilu. Tas, ka ir/izskatās zīmēta, ir normāli, jo, kā viņa atzīstas pirmajā naktī, kuru abi pavada kopā, viņa patiesībā ir robots, un viņai ir 15 gadu, tātad 1) nepilngadīga 2) pieder kādam citam. Tad nu, protams, asaru plūdi, bet viņi tomēr ir pārāk pieķērušies viens otram, lai spētu šķirties, un pavada kopā visnotaļ kaislīgu nakti. Pēc tās, protams, puisim ir baigie sūdi, sašauj nabadziņu. Meitene viņu savāc, ved uz slimnīcu, ielaužas palātā, savāc kaut kur asinis pārliešanai, abi tādā bojeviku stilā nobeidz kādas trīs māsiņas, nesas cauri visai slimnīcai - ieskaitot piebūvi, kas veidota pseidoviduslaiku stilā, ar zaļiem, spīduļiem izrotātiem baldahīniem, uz (!) kuriem sēž daiļas dāmas tā paša auduma tērpos, beidzot tiek ārā, puisis jau kritiskā stāvoklī, tiek nolaupīta kāda ārste, kas - neskatoties uz to, ka ir nolaupīta - jūt līdzi abiem mīlētājiem, tiek meklēti donori, jo ar sagādātajām asinīm nepietiks, un ārste saka meitenei - nu, tagad tu gan varētu iedot savas asinis mīļotajam cilvēkam, un meitene saka - es nevaru, es esmu robots... (tajā brīdī es sāku šņukstēt), jā, starp citu, robotiem arī ir asinis, tikai citāda sastāva kā cilvēkiem. nujā, un toreiz, tajā kaujā ar medmāsiņām, viena no viņām pamanījās inficēt puisi ar HIV, viņi to vēl nezina, bet es jau zinu, jo tā jau filmās notiek - ja ir kaut mazākā iespēja inficēties, tad inficēsies. un meitene - robots iešuva abiem pa ampulai, puisim - lai atturētu slimību. bet sev - lai tad, ja puisis nomirtu (kas nozīmētu, ka viņai vairs nav palicis nekā, ko zaudēt), viņa varētu aiziet uz sava "saimnieka" villu, kas faktiski būtu saucama par pili, nostātos milzīgā vestibila vidū, tieši zem kupola, pārspiestu šo ampulu un, tikko ampulas saturs nonāktu asinīs, visas viņas šūnas eksplodētu, pilnībā iznīcinot visas ēkas apmēram kvartāla apjomā. (es vēl nodomāju, ka 1) visai neestētisks skats, 2) būtībā jau vienalga, jo pēc kaut kā tāda nepaliktu neviens, kas šo skatu varētu atcerēties, bet filmēts jau tas tiktu no ārpuses - kā milzīgā māja eksplodē no iekšpuses.)
tas viss jau būtu jauki un normāli, bet tagad pasakiet man vienu: visu laiku, skatoties šo stāstu, es jau iepriekš zināju, kas notiks, zināju, ka esmu to redzējusi jau iepriekš, un saspringti domāju - vai tā ir kāda filma, ko es esmu redzējusi un tagad sapņoju, vai arī es jau reiz esmu redzējusi šo sapni un sapņoju atkārtoti? šobrīd man liekas visai neticami, ka tā varētu būt filma, bet, ja kāds ir redzējis filmu ar šādu sižetu (robotmeitene+cilvēkpuisis, aizliegtā mīlestība starp viņiem, kas realizējas meitenes gatavībā ziedot pilnīgi visu sava puiša izdzīvošanai), tad iemetiet komentu. jābūt taču tādai, problemātika pa rubli.
|
Reply
|
|
|