Janvāris 8., 2005

01:04 "In other words, there’s a fundamental sense in which you did not and cannot make yourself the way you are." Šitam es piekrītu pilnībā, jā, tieši tā tas arī ir. Es esmu kas es esmu un tāpēc es rīkojos, kā es rīkojos, un tur nav ne manas "vainas", ne "atbildības", šitā te ir loma, kas man ir iedota, un viss, ko es varu darīt, ir - nospēlēt šo lomu labi. nospēlēt patiesi, ar izjūtu, bet nesagraujot to dziļāko manī, kas ir "aktieris", nevis "loma", neliekot "aktierim" justies slikti - izmisīgi - sirdi plosoši tāpēc, ka viņam iespēlēta nelieša / zaudētāja / nelaimīga mīlētāja / whatever loma. T.i., justies izmisīgi un sirdi plosoši - jā, bet ne slikti. Justies tā, lai kādā brīdī pienāktu katarse, lai brīdī, kad pienāks atskārsme par to, ka viss ir tieši tā, kā tam jābūt, ka viss ir sakritis pareizajās vietās, tu būtu gatavs šo atskārsmi pieņemt. (vēl joprojām lasu to pašu rakstu) (atvainojiet, ka spamoju, atvainojiet, ka atkārtoju jau n-tās reizes izteikto domu, bet katru reizi, kad es atceros šo konceptu, tas mani pārsteidz ar tādu gaismu, ka es nevaru to nepateikt skaļi / tfu tu, neierakstīt)

(man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi