Oktobris 29., 2004
honeybee | 21:12 atkal tā jocīgā lidojuma / kritiena sajūta, gluži kā lidojot sapnī uz brīdi apsēsties blakus, noglāstīt vaigu, traukties tālāk, nepieķerties nekam un nevienam bet īsta mīlestība ir smaga, mīlestība ir spārni un akmens kaklā vienlaikus un nav neviena, kas mani notvertu, ja es kristu, no tā ir bail
spārni spārni spārni. un pieskāriens kā akmentiņš, kas iekrīt tevī kā dīķī, saviļņojot rāmo virsmu, iekrīt dziļi dzelmē, un melnajā ūdenī uz brīdi atspoguļojas putns
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |