Oktobris 1., 2004
honeybee | 11:52 durvis cieši aizdarītas. pietiek ar manu elpu, lai sasildītu šo telpu. durvis cieši aizdarītas. bet tas, kam mani vajadzēs, mani atradīs.
jo es jūtu cilvēkus, jūtu: liels, silts kamols ar asmeni vidū. redzu autobusā pārīti, kas skūpstās, tad puisis apskauj meiteni, uzliek galvu viņai uz pleca, un man šķiet, ka viņš slīkst, es paskatos uz meiteni; viņa nemīl šo puisi, un es jūtu, ka puisis to jūt; viņa izkāpj, puisis brauc tālāk, atbalstījis galvu pret durvju stiklu, un, kad pie Brīvības pieminekļa, autobusam bremzējot, viņš zaudē līdzsvaru, es pielieku roku viņam pie pleca.
es esmu izdedzināts lauks. tagad būs ziema, bet pavasarī es uzziedēšu. visi taureņu kāpuri iekūņojušies.
no rīta viņš man teica, ka mani sauc Ieva Halibīna. tajā brīdī es apstājos ar degošu sērkociņu rokā, tajā brīdī es teicu, ka viņš ir pārklausījies. bet varbūt es tiešām esmu Ieva Halibīna. Sveika, Ieva Halibīna! vai tev nav nekas pretī pārņemt kādas citas sievietes dzīvi un izlikties, ka tā ir tavējā?
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |