Jūnijs 4., 2004


[info]honeybee17:18
veel nesen briiniijos, kaa var dziivot, nevienu nemiilot. nemiilot vispaar. veeleejos izprast, kaa tas ir. nu ko, tagad zinu.


tas ir taa, ka tu pamosties un saproti, ka viss ir izsuseejis. klaats ar gaishpeleekiem pelniem. bezkraasains. saules gaismai nav smarzhas, taa ir tikai nogurdinosha. sajuutas paliek, bet taam nav dziljuma.
tu pamosties un saproti, ka nemiili nevienu. nevienu. tu attopies, ka ne mirkli neesi domaajusi par cilveeku, kursh veel nesen tev bija svariigs. tu paarlasi vinja veestules un konstatee, ka lasi taas mehaaniski, paarskrienot paari veselaam rindkopaam. tu lasi Niiches "Antikristu" un domas, kas veel vakar lika tev sashust, shodien izraisa tikai stulbu kjikjinaashanu. dziljaak skar vieniigi vaardi "instinktiivs riebums pret realitaati". bet nav vairs pat taa. ir tikai vienaldziiba un truli smiekli.
es kaadreiz jautaaju, vai dziivoshana nemiilot netraumee. netraumee. vispaar nekas nesaap. nekas neizsauc nekaadas emocijas; tev ir vienalga arii tas, ka tev ir vienalga.
un veel es briiniijos, kaa cilveeki speej taa dziivot visu muuzhu, kaapeec neatrod taadu vai citaadu izeju no shii staavoklja. ljoti vienkaarshi: pietruukst speeciigu emociju, kas nepiecieshamas, lai izdariitu pashnaaviibu, bez tam no taa nebuutu nekaadas jeegas, jo es jau esmu mirusi. pietruukst emociju, lai mekleetu kaadas emocijas. nav nekaadu speeciigu veelmju; dziive ir mehaaniska kustiiba pa vieglaakaas pretestiibas celju.
un pat piipeet negribas. negribas ar paaris aliem apklusinaat saapes, jo nav jau nekaadu saapju. (dziivoshana bez dveeseles ir finansiaali izdeviigs pasaakums.) izpaust sevi vaardos veel gribas, aciimredzot rakstiishana ir daudz mazaak saistiita ar dveeseli, nekaa es biju iedomaajusies.
un cilveeki ir mironji, kas pieceelushies kaajaas un staigaa pa ielaam. braucu autobusaa un redzeeju veselu zombiju baru, gandriiz vai nobijos, bet tad atcereejos, ka es tachu esmu taada pati.
bija divi briizhi, kad es veeleejos, lai kaads mani nogalinaatu. taa, kaa atsleedz no sisteemas cilveeku, kas vairs nekad nenaaks pie apzinjas. man bija nepatiikama doma, ka mani draugi buus spiesti redzeet mironi, kas izliekas par mani, par dziivu cilveeku.
bet lielaakoties ir vienalga.

peedeejais cilveeks, pret kuru es izjutu kaadas emocijas, bija krievu puisis, vaardaa Sergejs. shkjiet, vinjsh pat saprata kaut ko no taa, ko es meegjinaaju vinjam pateikt. lai cik diivaini tas nebuutu, es runaaju tieshi par to. ka tad, kad tu beidz saapeet, tu nomirsti. tad gan es veel nezinaaju, ka tas notiks ar mani.
un vinjam bija siltas rokas. tas ir tas, ko es gribu patureet atminjaa no savas pirmsnaaves dziives. vinjam bija siltas rokas.
ja es speetu cereet, tad es cereetu uz atgrieshanos. bet tagad es tikai konstateeju faktu, ka varbuut atgrieshanaas ir iespeejama.

bet nafig tas kaadam vajadziigs.

Read Comments

Reply


No:
Lietotājvārds:
Parole:
(komentārs tiks paslēpts)
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
honeybee - Komentāri

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba