Decembris 8., 2003
honeybee | 22:50 - gandrīz vai gada atskaite sanāk Date created: 2002-12-30 03:42:31 Date updated: 2003-12-08 18:19:49, 4 hours ago Journal entries: 791 Comments: Posted: 2,310 - Received: 3,770
Tas par tiem komentāriem man kādreiz patika. Tagad vairs ne. Domāju par to, ka tik reti atbildu, kad cilvēks man kaut ko saka. Un kāpēc - droši vien tāpēc, ka runāju tikai tad, kad man pašai tas ir interesanti. Vai kad citādi nevar. Man nav īpašas vēlmes cilvēkiem kaut ko "paskaidrot", vēl jo mazāk attaisnoties. Un cik reizes es esmu izlasījusi kaut ko - nodomājusi to vai citu domu - un pat nepapūlējusies komentēt, jo neko sev jaunu es nepateiktu. Un neesmu ticējusi, ka otram cilvēkam manis teiktais varētu būt vajadzīgs. Vai kaut tikai saprotams. Es sev taisnojos, ka tas ir tikai tāpēc, ka es cieši ticu - cilvēkam pašam jānonāk pie lielākās daļas atziņu. Tas, ka cits viņam kaut ko pasaka, neko nenozīmē līdz brīdim, kad viņš ir tam gatavs. Ja viņš ir gatavs - jā, tad ir vajadzīgs pagrūdiens. Mazlietiņ. Bet ir fantastiski brīnumaini (un sāpīgi), cik ļoti cilvēks var nebūt gatavs redzēt acīmredzamo. (Lai arī - ieraudzīt sevi jau nav nekas "acīmredzams", ieraudzīt sevi ir pietiekami grūti / un vajag spoguli / un varbūt es varētu būt tas spogulis / bet es nevaru būt spogulis cilvēkiem, kas domā, ka es esmu glezna; t.i., varu, bet viņiem no manas spoguļainības nebūtu nekāda labuma.) bet tad es domāju - kas es tāda esmu, lai zinātu, kad cilvēks ir kaut kam gatavs un kad ne? kas es tāda esmu, lai zinātu, ka cilvēkam mani vārdi NAV vajadzīgi? no otras puses - kas es tāda esmu, lai zinātu, ka cilvēkam mani vārdi ir vajadzīgi?
un tā nu es palieku neiekomentējusi. un tā nu es palieku nepateikusi. un - galu galā - ir labi, ka jau rīt manis šeit vairs nebūs. jo es neesmu piemērota. reizēm man liekas, ka es esmu piemērota tikai vientulībai. bet tā nemaz nav tik skumja doma, kā sākumā varētu likties.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |