|
Decembris 7., 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 23:55
Labi, ka prozas lasījumi ir beigušies. Es jau biju pārgurusi, pārsātināta, pār-priecājusies, pār-sašutusi, pār-bēdājusi, pār.
Konstatēju, ka man sāp, ja cilvēks dara pāri valodai (tad labāk nolamājies, tad labāk pasaki trīs vienkāršus nepaplašinātus teikumus, bet nedari pāri).
Konstatēju, ka man sāp, ja cilvēks dara pāri literatūrai.
Konstatēju, ka man sāp, ja cilvēks dara pāri savu stāstu varoņiem. Protams, ne jau ar notikumiem, bet ar attieksmi, ar iespējas nedošanu. Pietiek jau ar to, ka tu viņus izdomā (un nezin kāpēc cilvēkiem ir jāizdomā tāāādus kretīnus, idiotus un monstrus), bet nedot viņiem iespēju uz mīlestību un līdzjūtību jau ir noziegums.
Un vēl man sāp, ja cilvēks raksta nejūtot.
Bet man patīk, ka ir iespējams saskatīties un sajust, ko otrs domā. Nolasīt domas tā, kā grāmatās raksta par telepātiju - precīzos vārdos. Lai arī attiecīgajos gadījumos tas bija dikti elementāri.
Es zinu, ka tas viss izgulsnēsies un pēcāk paliks tikai labie stāsti un labās emocijas. Bet tagad man ir tas jāizsāp.
offtopic: Paldies par pieskārienu. Paldies, ka noturēji. Vienkārši paldies. (Tu jau zini.)
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |