|
Oktobris 9., 2022
 | 14:53
Aizmirsu pastāstīt vakardienas prozistu gājienus
Nu labi, pirmais bija mans
"Tas ir labs stāsts, tu to vienkārši pārrakstīsi... kaut kad, kad iemācīsies rakstīt"
Otrais bija no dāmas, kolēģim. patiesā sirsnībā: "Un ir tik amizanti skatīties, kā vīrietis raksta"
(izspļāvu alu uz klaviatūras, iedevu viņiem linku uz Man who has it all)
|
| 16:35
Ciba, tu, kas visu zini, atgādini autoru (es pēkšņi dabūju šo te galvā, bet ne sitams neatceros, kas tas bija)
Pie frakas kurpes jānopērk
Un arī suns vēl jāiegādā
Pa naktīm psalmus dziedāsim
Nekas, gan izkulsimies kaut kā
Hints tātad, ka grāmata ir izdota pirms 2000. gada stabili, es pat teiktu, ka vēl agrāk, pēc neskaidras atmiņas krievu autors, drīzāk labi zināms, vēl neskaidrāka atmiņa liek minēt Bulgakova "Jauna ārsta piezīmes"? Nu kaut kas tipa tavo
|
 | 22:24
Man šķiet, ka starp skumjākajām lietām pasaulē ir tās dāvanas, kuras mēs esam kādam sarūpējuši, bet nevaram tās uzdāvināt, un nezinām, vai kādreiz varēsim
un tā ir visīstākā atvadīšanās no cilvēka, sūds par visu drāmu vai nesarunāšanos vai pat zināšanu, ka tas cilvēks ir miris, visām tām lietām
tu to cilvēku pa īstam zaudē tad, kad izmet ārā dāvanu, ko biji sagādājis
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |