|
Jūnijs 5., 2022
 | 08:56
Ir kaut kāds laiks starp zināšanu un reakciju, kas ir sociāli drusciņ izslēgts, mirklis, kurā tu nezini, kā tu jūties, kurā tu nezini, kā atbildēt, ko domāt; mirklis, kurš ir biedējošs ne tik daudz tev, cik citiem (jo var notikt jebkas); mirklis, kuru sabiedrība marķē ar "bet paļaujies uz intuīciju", lai gan intuīcija taču ir pilnīgi otrādi; intuīcija ir tas, kas darbojas, kad tu zini, kā jūties, kā atbildēt, ko domāt.
Tas skatiens, kas gaida no tevis atbildi un tūlīt, kas prasa, ko intuīcija saka, kas grib, lai tu izlem/izdomā/jūties/atspoguļo savas emocijas tūlīt, un pēc tam rīkojies atbilstoši, tas skatiens nav labvēlīgs tev, tas ir vajadzīgs citiem, un tā ir citu prasība pēc kaut kā tāda, kas žigli tiktu galā ar viņu nedrošību, viņu plāniem, viņu nezināšanu, tas ir skatiens, kas sagaida no tevis performanci, iesaistīšanos spēlē, kuras noteikumi nav tavi un kuras noteikumus tu tajā brīdī pat nezini. Spēlē, kurā tu ar lielu varbūtību zaudēsi kaut ko tādu, par kā eksistenci vēl nemaz nezināji, (atdosi to, par ko tu nezini, ka tas tev pieder), un tev būs liegts pat par to sērot, jo tu taču nezināji, ka tas tev ir, ka to tev vajag, ka tas ir svarīgi, un turklāt būtu muļķīgi atzīt sev, ka esi zaudējis tik ātri, dziļi un, iespējams, neatgriezeniski; (un šis ir otrais raunds: tu pirmoreiz zaudē, jo no tevis prasa reakciju tagad, un pēc tam tu zaudē, jo tev taču vajag saglabāt seju un izlikties, ka viss ir kārtībā un labi, un tu esi rīkojies pareizi)
( ... tālāk ... )
|
 | 10:35
Bet viena lieta, par ko gan es zinu, ka tas ir labi:
saviesīgas sarunas vidū, es toč vairs neatceros, par ko bija runa, bet tātad saviesīgas sarunas vidū es uz droši vien pavisam nevainīgi domātu frāzi strauji atbildēju "nesaki man, kā man justies", un, kā man apgalvo, šo frāzi esot pavadījis tāds skatiens, ka viss apkārt sasalst
droši vien ja tā saruna būtu bijusi mazāk saviesīga, es būtu iztikusi bez ledaina skatiena, un ar citu cilvēku arī bez frāzes būtu iztikusi, jo kāda man daļa gar to, ko citi cilvēki saka
bet es ļoti lepojos ar sevi un to, ka esmu izstrādājusi šādu reakciju un tik instinktīvā līmenī
|
|
|
|