|
Februāris 24., 2022
 | 07:35
Sapnī biju ielikusi ziņu cibā, ka pie manis ballīte, rēķinoties ar kādiem astoņiem, pēkšņi izrādās, ka cilvēki nāk un nāk, sailgojušies pēc ballītēm, arī tādi ko vispār nepazīstu, un proporcionāli tam, kā nāk cilvēki, arī dzīvoklis kļūst arvien plašāks, drīz tā jau ir māja, es lielākoties esmu pievērsusies pāris viesiem, runājos, pat neparūpējos par to, vai visiem ir alkohols, tad kādā brīdī izeju priekšnamā un uzzinu, ka ir 127 viesi un sasūtīts wolts, tad tur ir kaut kāda studente no Vācijas, kas sadzērusies un kļuvusi nekontrolējama, es viņai pasaku: "Stop! I am the hostess of this party and you will listen to me!", viņa, man par pārsteigumu, arī paklausa, es viņu vedu ārā, šī telpa jau ir kļuvusi par muižu ar milzīgām telpām ar grezniem paklājiem (es gribētu, lai viņa tos neapvemj), bet tur, kur nav paklāju, ir greznas akmens mozaīkas, akmens galdi, ap kuriem sēž cilvēki, kāds laikam gribējis gatavot ēst un aizmirsis uz grīdas jēlas zivis, es tajās netīšām iekāpju ar basām kājām, es izvedu studenti ārā un redzu, ka aiz durvīm ir garas, platas un apsnigušas kāpnes uz leju, un tur ir Breže, kas jau iet prom no ballītes, un man ir ļoti žēl, ka es neesmu pat zinājusi, ka viņš tur ir, es viņam saku, ka priecājos, ka viņš atnāca, viņš pagriežas, lai mani nofotografētu, es speru neuzmanīgu soli uz priekšu un krītu uz galvas pa kāpnēm, brīdī, kad man vajadzētu pārlauzt sprandu, pamostos, strauji ievelkot elpu, lūk, nejauša nāve pat sapnī, es nodomāju.
|
|
|
|