|
Maijs 31., 2021
 | 02:22
Man reizēm šķiet, ka pasaule būtu labāka vieta, ja cilvēki būtu by default autisma spektrā, nu, tur kur nav mājienu un apkārtejošu nozīmju, un visi saprastu, ka tas, ko tu saki, ir tas, ko tu saki, ne vairāk, ne mazāk
Un tad atkal nē
Nu, vai arī cilvēki saprastu dzeju by default
Vnk tas pa vidu ir pilnīgs sūds
/ Fuck esmu nenormāli pateicīga anonīmajam komentētājam, atstāju šo ierakstu nākamībai kā piezīmi, ka šis ir tas ceļš, pa kuru es nahuj neiešu, manis pēc lai viss ir sūds I'm ok with that
|
 | 14:12
What kind of magic is this, hard reset has never worked so well
no radiohead sarakstiņa "happier, more productive, fond but not in love, now self-employed, calm" (not like a cat though weirdly)
Mūzika: Radiohead – Fitter Happier
|
| 16:51
Rubrikā "milestones": pirms pāris dienām redzēju sapnī cilvēku, kurā savulaik biju ilgi un dramatiski iemīlējusies un pa lielam samierinājusies ar to, ka limerence sekos man visu mūžu tā kā tāds kraupains suns.
Viņš bija par kaut ko kritisks pret mani, ļoti aizkaitināts, ka neesmu ņēmusi vērā viņa norādes or smth, un man bija diezgan vienalga, vai drīzāk tā kā "ugh ok manis pēc labi ka zinu, kāds tu esi", un tad es kaut kur ilgi klaiņoju pa kaut kādiem tizliem veikaliem, un katrā otrajā viņš tipa norēgojās, un es katru reizi vai nu izvairījos, lai nelien acīs, vai ignorēju un pagāju garām (līdz šim allaž biju izmantojusi sapņa potenciālu līdz pēdējam).
It's done and over with I guess, un nope, šitā te man toč nepietrūks.
|
| 22:55
Patiesībā, ja es varu būt atpūtusies no tā, ka stundiņu (vai hvz cik) pasēžu pie upes un esmu viena, tad droši vien ar mani viss ir labi.
Un tagad man būs miljons grāmatu, kuras beidzot izlasīt, un tuvākajā laikā vienīgais paredzamais horrors ir uzrakstīt doktorantūras pieteikumu, un ja es būšu pavisam mierīga un klusa, un pavisam viena, tad viss būs labi. Tā es varētu ar sevi sarunāt.
|
|
|
|