|
Marts 13., 2019
 | 12:14
pēdējā laikā nenormāli besī, ka es par savām bēdām stāstu tādā veidā, ka cilvēki no sirds apsmejas (tostarp arī psih*, ibio)
/varbūt, ja arī nav tāda pēcnāves dzīve, pastāv tomēr tāda pēcnāves ciba?
|
 | 23:08
Vai arī tu zini to sajūtu, kad
tu esi, teiksim, stacijā, un tu kindof zini, ka esi gaidījis vilcienu, un pa to laiku tu esi sadraudzējies ar citiem, kas tur kaut ko gaida, tu esi dalījies ar cigaretēm un ar alkoholu un esi izdomājis kaut kādus stāstus ar cilvēkiem un kādam ir šampis un jūs atverat šampi un kāds lasa dzeju un kāds vnk izmisumā auro un jūs skatāties, kā tas cilvēks izmisumā auro un ir sniegs bet visapkārt vēl smaržo pēc pavasara un rūsas un
un tad tev nemanot pienāk vilciens un atveras durvis
un tu ieej pa tām durvīm, ne tāpēc, ka tu to vēlies tagad
bet tāpēc, ka tikai tādēļ tu esi bijis tajā stacijā
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |