|
Marts 29., 2018
 | 17:12
Also, paldies, LCD
|
 | 20:39
Tātad šorīt gribēju ierakstīt, padomāju "noformulēšu ka labāk", konstatēju, ka nebūs, so ņemiet par labu tā, kā ir (pieņemu, visi normāli dzer, lai ar pienācīgām ciešanām sagaidītu Lielo piektdienu)
Par "sociālajām teorijām", vai tas būtu kultūrmarksisms, vai feminisms, vai Katedrāle (don't google it, it's bullshit), vai "signalēšana", vai neoliberālisma horrors, vai kapitālisms kā visa pamats vai dajebkas cits.
Man šķiet, ka tas, ko cilvēki nesaprot, ir tas, ka neviena no šīm teorijām (vai pieejām) - vai jebkurām citām teorijām/pieejām - nedod kaut kādu pilnvērtīgu bildi par to, Kā Lietas Patiesībā Notiek. Un nevienu no tām nevar izmantot kā universālu rīku.
Ar to tās atšķiras no eksakto zinātņu teorijām, kuras nezinātājs var neprecīzi, bet pielietot reālajā dzīvē: man nav jābūt matemātikas ģēnijam, lai izmantotu savas zināsānas par trijstūriem vai pirmskaitļiem vai whatever, un tas, ka es nezinu augstāko matemātiku, man ikdienā netraucēs ne par kripatiņu.
Kamēr cilvēkzinātņu teorijas praktiski visas ir stadijā, kurā saprātīgākie to pārstāvji min, ka izmanto "pieeju", nevis lec uz ecēšām un bļauj "visu civilizācijas eksistenci var izskaidrot ar to, ka vīrieši apspiež sievietes". Kaut ko var, kaut ko nevar, kaut ko var ar daudzām atrunām un "tagad mēs paskatīsimies uz to no šī leņķa, labi zinot, ka ir arī citi leņķi".
Vai tas nozīmē, ka cilvēkzinātnes nav "īstas zinātnes"? Godīgsakot, jau otrajā bakalaura kursā tas ir diezgan pohuj - cilvēkzinātnes izmanto zinātniskas metodes (gan obv citādas nekā eksaktajās zinātnēs), tās ir tikpat sakreņķējušās par to, vai rezultāti un ieteikumi nav no pirksta izzīsti, good enough for me; bļembu "šis cilvēks dara Īstu Zinātni" vajag tikai institucionāli (un tā ir problēma, bet vairāk tā kā problēma ar institūcijām, nevis ar praktisko darbību).
Ko tas nozīmē cilvēkam, kas ar to aizraujas autodidakta līmenī?
Ka cilvēkzinātnēs "teorija" un "rīks" ir nenormāli līdzīgi; t.i., ka nevajag sapisties ikreiz, kad padzirdi vārdu "feministisks skatījums uz ģeoloģiju".
Un: ka tad, kad kāda teorija tev "meiko sensu", tas nenozīmē, ka šī teorija ir universāla vai būtu iecerēta kā universāla (labi, dažas bija iecerētas kā universālas, un to universālums ir jau sen apšaubīts un tas nav galvenais).
Un: ka teorija un morāle nav viens un tas pats, ir totāli iespējams paskatīties uz x no y perspektīves, nenesot līdzi morālo segumu (nu tipa es varu mierīgi izmantot feministisko pieeju pētījumā par cilvēku, kuru var uzskatīt par seksistu, neizsakot morālus vērtējumus vai pat vispār neizsakoties par viņa iespējamo seksismu)
BET: tas nenozīmē, ka cilvēkzinātnes būtu kaut kas neiespējami sarežģīts un arkāns, tā ir normāla lieta, ko principā var saprast.
To mierīgi var darīt arī amatiera līmenī un tas ir totāli, absolūti okei.
Vienkārši nevajag paņemt teoriju un mēģināt nodragāt ar viņu visu. Nu tb ja es paņemtu algebru, tad es varētu ar to nodragāt visu, kas man tuvumā stāv un izskatās pēc skaitļiem, un, drusku padomājot, es pat neielīstu Pitagora numeroloģijā.
Bet nevar paņemt kultūrmarksismu, feminismu, stigmatizāciju, evolucionismu vai jebko, jebko no tām lietām un vienkārši nodragāt ar to visu, jo tas tā nestrādā.
ALSO: man, starp citu, šķiet, ka tas ir diezgan normāli, nu, tā saputrotā teoriju lieta, jo cilvēki ir sarežģīti un top vēl sarežģītāki, ja vienīgais rīks, ar ko mēs viņus varam pētīt, gala beigās izrādās cilvēki. Plus visas cilvēkzinātnes ir refleksīvas tādā nozīmē, ka viss, ko tu pēti un pasaki, mainās šīs pētīšanas un pasacīšanas rezultātā; kaut kādā ziņā tā ir kvantu fizika uz ļurcīgas fizikas.
Cilvēkzinātnieki, nenogaliniet, bet pasakiet, kā es kļūdos (ibo es ir 2. kurss un apmēram daru to, ko atzīmēju kā vēlamo programmu 1. rindkopā)
|
|
|
|