|
Marts 1., 2018
 | 06:53
Izlasīju Annas pūra govi, gandrīz saraudājos, konstatēju, ka ļoti mīlu savus bērnus
Nez no kurienes biju saklausījusies, ka tas krājums esot dikti konceptuāls, kas, manuprāt, tā galīgi nav, tas krājums drīzāk ir ar nomizotu ādu un nost notīrītiem uzslāņojumiem un verķiem (to īpaši labi var pamanīt tajos dzejoļos, kuros *nav* notīrīts un viss izskatās gludi un patīkami, un viegli iet iekšā), vārdsakot tas ir galīgi raw experience [bet domāju, ka autore ir nejēgā smagi strādājusi, lai to sajūtu dabūtu, to nevar vnk izklepot un gatavs]; trū "sievietes dzejoļi", kas uzrakstīti tā, ka iekšējais nedasistais kritiķītis sarauc degunteli un saka "nu fūūūj, tā rakstīt taču galīgi nav sievišķīgi", kkā tā
/pie šīs raw atsauksmes ir strādāts 10 minūtes :D
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |