Februāris 20., 2018


09:59
(apropos of nothing) atcerējos drausmīgi mīlīgu epizodi no laika pirms gadiem 13
- klau, satiekamies, es tev atdošu to piecīti, ko biju parādā
- ..ok, šis ir pārsteidzoši, bet forši
...
satiekamies, dabūnu savu piecīti, without missing a beat
- klau, tā kā es tev esmu atdevis parādu, nauda tev ir?
- nu, tipa?...
- aizdosi desmitnieku?

(man šķiet, ir tā...)

13:24
Kad cilvēks ir viegli nīgrs, bet labi izgulējies:
no rīta ar mazo bērnu klēpī braucam autobusā, viena dāma naturāli noliek maisiņu man blakus (no vienas puses, tā bija platā sēdvieta, no otras, wtf),
enīvej, es uz viņu paskatos un apjautājos "Jums netraucē, ka es te sēžu?"
(viņa nereāli samulsa)
(maisiņu nenoņēma though, bet man arī pārāk netraucēja)

(5 teica | man šķiet, ir tā...)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena
honeybee - 20. Februāris 2018

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba