|
Decembris 1., 2016
 | 07:30
Šodien sapnī izgāju uzpīpēt (nez kāpēc pīpi) un konstatēju, ka to draugu, pie kā es paliku, ģimene (tb kādi 4 vai 5 no viņiem) sēž uz lieveņa, skatās uz mani. Es kaut ko pajokoju par savu dzīvi ar "es esmu pārliecināta, ka daži cilvēki domā, ka es vispār nedzīvoju" (ar to domājot tipa ka es maz un ieturēti runāju). Un tad ir tas dīvainais klusums, visi skatās uz mani un ir skaidrs, ka viņi tiešām tā domā. Un uzdod uzvedinošus jautājumus: "Vai tu kaut ko vēl dari starp pamošanos un testiem? Nu, sporta zāle, kaut kas tāds?" "Vai tu ēd... nu, arī tāpat, ne tikai pie dzeršanas?"
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |