|
Jūlijs 27., 2015
 | 16:28
Jā, man ir bail.
Jūtos apmēram šitā:
Bet ir tā pareizā sajūta, ka, lai kas arī nenotiktu, tas notiks tāpēc, ka es esmu es, nevis tāpēc, ka es būtu nobijusies būt es pati, un tā ir daudz patīkamāka sajūta - iebraukt kaut kādās auzās un pēc tam dīlot ar savas drosmes/pārgalvības/uzdrīkstēšanās sekām, nevis neiebraukt auzās un nekad nezināt, kā būtu, ja būtu.
Tiesa, ar pēdējo man ir reāli maz pieredzes, varētu pat teikt, ka teju necik :D Nu labi, ar Džonatana tēvu neapprecējos, bet nu ir kaut kādas stulbuma versijas, kuras pat es nevaru izpildīt.
|
 | 20:30
Es te mēģinu pāriet uz elektronisko cigareti (ne tāpēc, ka gribu, bet tāpēc, ka esmu Laba Sieva, bļe)
Bet ir cilvēki/situācijas, par ko domājot, jāskrien pēc īstajām cigaretēm
Ergo, smēķēšanu atmest varēšu tikai tad, kad būšu atmetusi cilvēkus
Tas varētu būt tik mīlīgi, pēc cilvēka mēģinājuma uzsākt sarunu atbildēt ar "nē, es atmetu smēķēšanu, ej dirst, es negribu par tevi domāt"
Stingri ņemot, šāda attieksme varētu būt pat veselīgāka nekā smēķēšanas atmešana.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |