|
Maijs 5., 2015
 | 07:44
Bloody fucking hell
Vakar ierēcu par to, "kāda man seksīga balss", šodien izklausos pēc cilvēka, kam ir bijusi pārāk seksīga balss un attiecīgi mežonīga orālā seksa rezultātā sarautas balss saites. Ierēkt neierēcu, labākajā gadījumā spēju par to iesēkt.
Rīt savukārt jāperformē stand-upā. No vienas puses, ekselenta iespēja visu atcelt, ibo 1) teksts vēl nav pabeigts 2) tajā ir precīzi viens smieklīgs jociņš.
No otras puses, tur ir ieguldīts pārāk daudz laika, pārdomu un rūgtuma, es nebaidos no šī vārda, rūgtuma (tēma ir "Bailes un naids latviešu literatūrā", un man ir, ko par to teikt), ka negribas šo reizi izlaist. [nu labi, man jau ir risinājums, kas varētu būt mēreni psihedēlisks, tā ka ja jums nāk prātā ģeniāli ieteikumi, neapvainojieties, ja es neizmantoju ;)]
Islandes ķērpis ček, faringospray ček, skalot ar sālsūdeni bleh bet nu meibī, šodien iespējami ilgi strādāt no mājām, nevis no darba ček.
Bet nu man nav lielas paļāvības, ka šitais viss līdzēs
|
| 22:07
"Mēs nekad agrāk te neesam bijuši" iesita pa aknām, izgāju cauri visam spektram no sajūsmas līdz entuziasmam līdz "ok, pārrakstīsim rītdienas smieklīgo eseju" līdz skumjām, un pēdējās, protams, ir šeit uz palikšanu. Pa kuru laiku ellē ratā es esmu kļuvusi par tādu melanholiķi?
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |