Decembris 8., 2013

15:18 Note to self: jebkuru prozas tekstu pirms publiskas lasīšanas īsināt, īsināt, īsināt un vēl drusciņ; izmest ārā visu lieko, nolasīt skaļi un tad vēlreiz noīsināt, melodramatisko dialogu izmest, sākumu arī noīsināt uz pusi, ja gabals ir paredzēts cilvēkus smīdinošs, tad visu augstākminēto izpildīt vēlreiz un vēl izgriezt lielāko daļu teksta tieši pirms beigām, jā, jā, to, kas rakstot ir paredzēta, lai iemidzinātu cilvēku modrību pirms mirdzošā nobeiguma. Labi, ka man ir tāds barvins, kurš pasaka kaut ko riebīgu, labi zinot, ka dabūs stervozu "nu paldies par atbalstu, kretīn!" pretī.

(man šķiet, ir tā...)

15:59 gribu 1) atrast, kur omamma noslēpusi manu vakardienas vīnu 2) kādu, ar ko to vīnu iedzert [tas gan nebija uzaicinājums braukt ciemos, skat. 3. punktu] 3) aizbraukt uz prozas lasījumu vakara pasākumu, kur gan Toms mani nevedīs, sabtranss ar bebīti meh, atliek taksis, štoļi. [vai varbūt atstāt bebīti mājās? bet tad t. mani nožmiegs]

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi