|
Janvāris 1., 2013
 | 21:56
Vot kas mani riktīgi mulsina literatūrā - tie ir stāsti, kas sākas ar premisu "XXX ir parasts/-a YYY, bet tad...", nu nespēju es noticēt a) cilvēkam, kas sevi identificētu kā "parastu" (izņēmums: 12gadīgs grāmatu tārps, kas salasījies grāmatas par "xxx bija parasts bērns, bet tad..."), b) labam autoram, kas identificētu savu varoni kā "parastu" vai arī izmantotu šo klišeju ironiski un domātu, ka tas ir stilīgi.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |