|
Jūlijs 3., 2012
 | 16:53
Mākslas darbam, manuprāt, būtu jābūt maksimāli attālinātam no "ētikas" vai, precīzāk, tam jāsatur pašam savs iekšējais ētikas kodekss un šim kodeksam arī jāseko, society be damned (tb es varu iebilst pret Krēslu tāpēc, ka tā ir drausmīgi slikti uzrakstīta grāmata, bet tas, kā tur tiek atainota sievietes/vīriešu attiecību ideālforma, ir šerminoši, bet nepadara darbu sliktu... ēēē, es gribēju teikt, sliktāku nekā tā ir),
bet mākslas darba radīšanas procesam būtu jāatbilst augstākajiem un plašākajiem ētikas kodeksiem, ne tikai tāpēc, ka tas ir kautkādā mērā svēts darbs (pat ja rezultāts ir mēslu čupa), bet arī tieši paša darba "bezgrēcīguma" dēļ.
T.i., man nav pilnīgi nekādu iebildumu pret japāņu animācijas mākslu, kurā pēc skata ne vairāk kā 9gadīgai meitenītei iebāž taustekļus visās atverēs, bet man ir iebildumi pret pilnīgi nepornogrāfisku bērna kailfotografēšanu mākslas nolūkos. Un es tur neredzu nekādu pretrunu, vairāk tikai brīnos par to, kāpēc cilvēki šo atšķirību nepamana.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |