|
Jūnijs 14., 2012
 | 13:49
Tātad par China Miéville: Embassytown.
Es vēl līdz galam neesmu izlasījusi (*šādi es nodomāju vismaz 5 reizes, esot dažādās lasīšanas stadijās, tb atkal un atkal nonākot līdz punktam, kurā pie sevis nomurminu "okei, okei, šitais man ir skaidrs, bet ko viņš dara vēl xxx lappuses?", un katru reizi viņš izdara kaut ko jaunu un tajā pašā laikā lōģiski izrietošu un smuku), bet nu jā, šī ir diezgan must read grāmata. Es negribētu teikt, ka tā ir "laba grāmata" - drīzāk pat, ka nav, no tādiem normāliem kritērijiem; labi uzzīmētu varoņu tur praktiski nav (kaut kāda identifikācija man izdevās tikai ar vienu un ļoti epizodisku tēlu), sižets arī rada augstākminēto rīstīšanās sajūtu iz sērijas "vai tad nav vēl beidzies" un lasīšana nepatīkami bieži rada "es šo lasu tāpēc, ka tā ir ļoti laba grāmata, un ļoti vērtīga un dziļdomīga grāmata, un es kādam varēšu pazīmēties" piegaršu (vot tiem, kam šī piegarša a.k.a. "labai grāmatai ir jābūt garlaicīgai" patīk, Embassytown varu ieteikt bez jebkādām aizturēm). Bet tā ir grāmata, kas paņem veco labo "valoda=domāšana" aplamību un pagriež to visvisādos krutos veidos, kas liek paskatīties uz pašiem savu valodu (un tās lietojumu) pilnīgi citādi.
Nu un plus vēl kruti citplanētieši. :)
p.s. Savu exemplāru nevienam nedošu, sorry.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |