|
Maijs 23., 2012
 | 10:51
Beidzot sapratu, kas mani kaitina tajā "rakstnieku"* pozīcijā
*pēdiņās tāpēc, ka gan jau ka ne visu rakstnieku + gan jau ka tendenciozi lasu
Neizteiktais, bet domātais (nu, vismaz manis padomātais) kopsavilkums tam visam ir "rakstnieki ir tādi cilvēki, kam nepieciešami labvēlīgi darba un dzīves apstākļi, nebūtu pieļaujams lieks stress, un kur nu vēl uztraukšanās par kaut kādām birokrātiskām, izdzīvošanas, pensijas vai citām problēmiņām, jo tas viss traucē produktīvi rakstīt; un uztraukties par grāmatu noietu da vienkāršā plebeja viedokli vispār ir aizliegts, jo tas, ka grāmatu nepērk un nesaprot, visnotaļ var nozīmēt, ka tā ir drausmīgi laba grāmata ar izcilu valodu"
Nuvot nosauciet kaut vienu profesiju, kam nebūtu jāuztraucas par visādām birokrātijām, izdzīvošanām, noietu, citu viedokli un ko tik vēl ne. Nosauciet kaut vienu profesiju, kurā nebūtu vieglāk un patīkamāk strādāt, ja par to visu nebūtu jāsatraucas (par produktivitāti vellsviņzina)- pat neiroķirurgiem neviens nenodrošina absolūtus bezstresa apstākļus, varētu padomāt, ka romānu uzrakstīt ir sarežģītāk nekā nervu sašūt
Un rakstnieku gadījumā par to "rakstīšanai vajag mieru un komfortu" es pat drusciņ šaubos
Varētu padomāt, ka romāna rakstīšanas materiāls nerodas tieši no tā, ka tev nav ko ēst vai jārēķina, kā bērnus aizvest uz skolu, vai pašam jāmēģina iedot bērnam kautko foršu izlasīt, nevis jāpaļaujas uz skolu programmām. Okei, varbūt ir kautādi pāris rakstnieki, kam tas viss objektīvi nav vajadzīgs un dzīves gudrība da pieredze jau uzkačāta līdz maksimumam, bet man ir baigā aizdoma, ka šie pāris rakstnieki jau savu nirvānu ir sasnieguši un ar lētu ņerkstēšanu par to, kā viņus nenovērtē un neapmaksā, nemaz nenodarbojas.
|
 | 14:56
Šodien, ejot uz bērnudārzu, prispičila - un attiecīgi iedevu bērniem īso un brutālo reliģijas vēstures kursu, ietverot "ā, un vēl ir tādi cilvēki, kas domā, ka vajag citus nogalināt, ja viņi netic tavam Dievam; kristieši kādu laiku to vairs nedara, bet nu tas tā, zināšanai".
|
|
|
|