|
Janvāris 13., 2011
 | 10:26
Un vakar es izdomāju, ka ar šodienu beigšu sevi gruzīt par visām tām muļķībām, kuras esmu kādreiz sastrādājusi (un vairs jau labu laiku nedaru). Jo pa trīsdesmit gadiem muļķību ir izdarīts tik daudz, ka mierīgi varētu pavadīt nākamos trīsdesmit bezjēdzīgā vainas apziņā. Un reku, šodien pilnīgi tā kā kaut kas ļoti smags no pleciem noņemts.
Un cipars smuks, man patīk.
Vēl: mīlestība vēl joprojām ir smaržā un pieskārienā, un visi tie "es mīlu viņu tāpēc, ka viņš ir tāds un tāds" ir tikai prāta konstrukcijas, jo nevar tak atzīties, ka viss ir bioloģija un perfekti sakrītoši ģenētiskie kodi.
|
| 15:57
kwiiii, kolēģi uzdāvināja katrs pa uzlīmīšu komplektiņam!!! (nu, un vēl dāvankarti, bet uzlīmītes kwiiiii!)
|
 | 16:03
Žurnāls IR man patīk tīri labi, bet viņu paradums kultūras faktus atspoguļot pēc principa "iedosim recenziju uzrakstīt kaut kādam pilnīgam dundukam, kas ir maksimāli attālināts no attiecīgā kultūras fakta" ir pilnīgs lohisms. Man tiešām tiešām šķita, ka neko idiotiskāku kā Kārļa Seržanta "recenziju" par Brektes Madonnām nevar uzrakstīt, bet tak Mārtiņš Freimanis ar "recenziju" par Auziņu to pārsita pēc visiem parametriem nah.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |