|
Decembris 22., 2010
 | 11:50
Vakardienas darba ballīti sapnī pārspēlēju vēlreiz, tikai šoreiz ar dzīvnieku piedalīšanos. Katram bija jāizaudzē kāds lopiņš, sākot no lapu blakts, turpinot ar visādiem kaķīšiem un sunīšiem, un beidzot ar Oskara nežēlīgi spalvaino ēzelīti, kas mums pirmajā brīdī šķita ne tikai beigts, bet arī izvilkts no ādas, un āda iemesta ar galvu milzīgā puķpodā, bet tad izrādījās, ka tam lopam vnk pof, viņš guļ ("pandas temperaments", es nodomāju).
Kā arī bija muzejs, mana mīļākā ekspozīcija īsi iepazīstināja ar sapņu lasīšanas vēsturi, tiecoties atbrīvot to no misticisma un vulgārzinātnes uzslāņojumiem, kas bija diezgan nepieciešams, ņemot vērā to, ka es biju nobriedusi rakstīt romānu par cilvēku, kas spēj lasīt citu sapņus.
Bija arī trips no Somijas kruīza kuģī, kur mēs (kamēr vēl kuģis stāvēja upes ielokā) sapīpējām ar Uldi Bērziņu, precīzāk, es pīpēju, ieradās viņš, es gribēju kautrīgi pamukt "es atvainojos, ka pīpēju... ā, bet jūs arī esat smēķētājs", uz ko viņš papleta rokas un atbildēja "nu, es jau arī Bībeli esmu pārtulkojis".
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |