|
Novembris 2., 2010
 | 11:06
Rakstīšanā man gandrīzvaivisvairāk patīk tas posms, kurā es rakstu un man patiešām patīk tas, ko es rakstu, un, iekāpjot tramvajā, es varu nolikt maliņā pieturā lasīto Grišamu, pasmaidīt un nodomāt "vot tagad palasīsim kaut ko interesantu, kaut ko tādu, kas vēl nekad nav lasīts un nav lasīts vien tāpēc, ka vēl nav uzrakstīts", un atvērt netbuku, lai uzrakstītu tieši to.
This, too, shall pass, protams, utt., bet pagaidām ir skaisti.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |