|
Oktobris 21., 2010
 | 17:56
Vispār, ja man būtu nepieciešamība kūrēt rakstīšanu (reālāk jau es varētu kūrēt konkrētus cilvēkus, bet to jau es tāpat daru, tikai tādā pūt-un-palaid manierē), tad es to visu sadalītu 3 daļās
1. struktūra
2. stils
3. redakcija (no kuras es neko neko neko vēl nesaprotu)
Tbš man šķiet pilnīgi bezjēdzīgi labot stilu sūdīgam stāstam, bet labam stāstam stilu izlabot nav kritiski sarežģīti, tikai ķēpa baigā.
Kā arī reku ideja: ēnu dienās vajadzētu arī cilvēkus, kas ēno rakstniekus. Dabiski, ja rakstnieki uz kaut ko tādu parakstītos.
Katrā ziņā viens bonuss no tā visa literārās akadēmijas pasākuma ir: es esmu konstatējusi, ka mani vairs īpaši nekretinē stāsti, pat tad, ja man tie šķiet sūdīgi. Tas labi.
Arīdzan: varētu uzrakstīt nākamo IR sleju par latv. jaun-jaunāko literatūru, bet tak noraks mani. (No otras puses, kad man tas ir traucējis?)
Arīdzan: jopc., kur vēl bez Satori grāmatnīcas var nopirkt Latvju tekstus? Satori nekad nesanāk pa ceļam manā sasodītajā vāveres ritenī.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |