|
Maijs 18., 2010
 | 09:51 - neliels budžeta aprēķins
Vakar beidzot (!) formulēju to Lielo Jautājumu a.k.a. Problēmu, Kas Man Traucē Dzīvot, un kas man šķiet pietiekami nozīmīga, lai es būtu ar mieru piestaigāt pie galvas daktera.
Tajā pašā laikā man, protams, negribas maksāt galvas dakterim, ņemot vērā to, ka droši vien izvēlētos psīchoanalītiķi ar vismaz vienu vizīti nedēļā, un reālistiski atpogātu 20 LVL par vizīti. (Piezīmēsim, ka investīciju ziņā tas nebūtu slikts lēmums, man vienkārši nepatīk galvas dakteri kā suga un droši vien es notrallinātu daudz laika un naudas, mēģinot atrast kādu, kurš man nešķiet kretīns, idiots, pūslis vai ņuņņa. Lai pēc tam saprastu, ka man vispirms jārisina problēma "man riebjas galvas dakteri", problēma, kas normālā stāvoklī man dzīvot netraucē un noteikti nav 20 latu nedēļā vērta.)
Lūk, pakts ar sevi: ja es varu radīt reālu progresu savas Problēmas risināšanā, iztērējot ~20 LVL nedēļā self-help grāmatiņām un stundu koncentrēta darba tieši pie šīs problēmas, tad galvas dakteri man nevajag.
Atskaites punkts - vismaz līdz gada beigām (ietverot NaNoWriMo un neizbēgamo(?) pārdegšanu pēc tam).
Galu galā galvas esamība varētu būt viena no tām manas dzīves daļām, kas nav zaķis un neaizbēgs.
|
 | 15:17
A vispār, psīchoterapeiti ir baigie, nu, kāsēji. Vispārējais princips "vajag ilgi un rūpīgi meklēt savu terapeitu, lai izvēlētos īsto, bet to, ka terapeits nav īstais, vispār var saprast tikai pēc 2.-3. vizītes". Pats par sevi saprotams, ka šīs pirmās trīs vizītes ir par maksu (vidējo aritmētisko no dienišķajiem pakalpojumiem).
Vot ja reklāmistiem maksātu par katru reizi, kad viņi piedalās reklāmas aģentūru pičā un iegulda vismaz 2 pilnas darba dienas, taisot kaut ko nezin ko, tad mēs te neņaudētu par psīhoterapeitu izmaksām un visi būtu laimīgi.
:D
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |