|
Marts 7., 2010
 | 10:57
Šorīt pamodos ar apjautu, ka tas, kas mani kaitina citos rakstniekos, patiesībā kaitina tāpēc, ka izskatās pēc rakstnieka pašdefinīcijas "es esmu rakstnieks, jo daru šitā", bet patiesībā ir sauciens pēc palīdzības kādiem nezināmiem dieviem - "ja es darīšu tā, kā dara citi rakstnieki, vai tad es būšu rakstnieks?"
Un kaitina pat nevis tāpēc, ka atbilde būtu šāda vai tāda, bet tāpēc, ka jautājums, manuprāt, uzdots nepareizi; rakstniecībai nav nekāda sakara ar blandīšanos apkārt pa pasauli, rakstniecībai nav nekāda sakara ar to, ka tev kāds komentāros pasaka, ka tu esi talantīgs rakstnieks un pažēlo par to, ka tev ir tik briesmīgi grūti, (rakstniecībai nav arī nekāda sakara ar to, ka tas ir briesmīgi grūti), rakstniecībai nav nekāda sakara ar tusēšanos ar rakstniekiem, alkoholu un narkošanos.
Un visā plašajā internetā nav neviena, kas varētu precīzi pateikt, kas tad ir tas, kas definē tevi kā rakstnieku tik lielā un visaptverošā veidā, ka tu varētu beidzot atslābt un nerakstīt.
(Un es jau pati tieši tāpat, ņerkstu un ņaukstu, lai tikai nebūtu jādara to, kas jādara, un meklēju šortkatus un atbalstu un apbrīnu un ko tik vēl ne, bet skuju tas viss palīdz.)
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |