|
Janvāris 9., 2009
 | 20:41
Izrādās, ka mana tieksme vērtēt grāmatu pēc tēmas un personāžiem ir socreālisma tradīcija.
Nebrauciet uz Amuriku. Amurikā atpaļrāpulīgu socreālistu koncentrācija uz kvadrātmetru ir vienkārši snogšibaķeļnaja: ja Latvijā mums ir tikai viena Dace Lūse, tad Amurikā praktiski jebkurš sevi cienošs literatūrspečuks nosauks tēmu (vai vēl ļaunāk, sižetu!) un personāžus par galvenajiem grāmatas elementiem, bet, teiksim, valodu un visādas smalkas cakiņas labākajā gadījumā par "tūļiem". (Vai arī kas bija tas, pēc kā nesocreālisti vērtē tekstu?)
Nēnuesjauneko. Pirms mazpadsmit gadiem vajadzēja publiski nobļauties "mauka", un visi tev pievērsa uzmanību un līda no ādas ārā, lai izanalizētu tavu psīcholoģisko stāvokli, tagad pietiek pateikt "viņa raksta par sūdiem", lai dabūtu tādu pašu reakciju.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |