Novembris 12., 2003


[info]honeybee11:09 - Liesmu slāpētājs

Tu esi aizgājis. Bet nekas nav sadedzis. Pat manas pasaules maliņas negruzd.
Tu esi aizgājis, bet tā arī neesi spējis aiziet. Es redzu tevi ikvienā, ko satieku. Veca sieviete, kuras pakausis spīd cauri sarkaniem matiem. Resns, tūļīgs zīdainis, kas mērķtiecīgi stūķē sev mutē knupi. Viņa acis ir dziļi iegrimušas, sevī vērstas. Es viņus ēdu, lēni, apdomājot. Es viņus ēdu, strauji un alkatīgi. Noplēšu ādas papīrīti, atkal pieskaros tev. Asinis neplūst, viņi ir sausi, izžāvēti. Vēji nepūš. Nav gaisa. Nekas nedeg, ja nav gaisa. Es viņiem nolobu vienu kārtu, tad otru – tur apakšā viņu sausie, baltie kauli, tik līdzīgi tev. Tik līdzīgi tabletītēm, es graužu viņu kaulus. Es graužu tavējos. Sprūst rīklē, slāpē. Bet nevar noslāpēt. Jo elpas nav.
Mazas saldas tabletītes ziedu formā. Mazas saldas tabletītes bērnu formā. Mazas spīvas tabletītes gaismas formā. Mazas rūgtas tabletītes pirkstu galu formā. Mazas gruzdošas tabletītes cigarešu galu formā.
Cigaretes vēl deg. Sveces noslāpst, šķiltavas nosmok, sērkociņi savilgst, iegremdēti tumsā. Bet cigaretes vēl gruzd, apaļa oglīte mazas rūgtas tabletītes formā.
Es teicu, ka es neraudāšu, un es neraudu. Es teicu, ka es neasiņošu, un asinis neplūst. Varbūt kaut kur otrā zemes pusē tu raudi tā, kā viens cilvēks nevar raudāt. Varbūt tev plūst vairāk asiņu, kā viens cilvēks drīkst zaudēt. Tu elso, tavā elpā ir sakrājies viss vējš. Un manā zemes pusē pasaule vairs neelpo. Dienas paiet, nedēļas arī. Sastingušas. Laiks ir apstājies, tu aizgāji tikai vakar.
Manā zemes pusē tavas asinis sūcas. Drēgnums no tavām acīm sastājies melnajā augsnē. Es dzeru zemi. Es dzeru klusumu. Es dzeru dzintara spozmi. Es ēdu sauli.
Sauli tabletes formā.
Ja tu varētu atnākt, tu redzētu – mūsu pieskārieni nav apklājušies putekļiem. Smalkie nazīši nav aprūsējuši – nav gaisa, nekas nevar rūsēt. Asinis uz tiem nav sarecējušas – nav gaisa, asinis nevar recēt. Manas acis ir tīras un tumšas. Gruzdošas bezskaņas, bezgaisa drudzī. Gruzdošas aukstā, sausā drudzī. Divas apaļas ziemeļblāzmas. Viena cigaretes oglīte, viena ziemas saulīte. Es apēdu savas acis, es redzu sevi no iekšpuses.
Iekšpusē es esmu tāda pati kā tu.
Un es ierokos tavu asiņu zemē. Es pieskaros zemes kauliem, drupaniem, trausliem. Es graužu saldos zemes kaulus.
Man ārsts izrakstīja zemes kaulus baltu tabletīšu formā.

Read Comments

Reply


No:
Lietotājvārds:
Parole:
(komentārs tiks paslēpts)
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
honeybee - Komentāri

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba