|
Oktobris 4., 2006
 | 00:42
Tiem, kas mani mīl, no manis nevajag neko vairāk neko vairāk kā drusku nedalītas uzmanības, varbūt kripatiņu mīļuma un rūpju, un vēl drusciņ kaut kā nezin kā.
Pārējie nekad nemitēsies kaut ko prasīt, vēlēties vai sagaidīt, un dusmoties uz mani, ja tā nav mana prioritāte, un nekad nedos man to kripatiņu brīvības, kuru es taču it kā vēlējos sasniegt rakstīdama, patiesībā tas viss bija slazds, es nezinu, kurā brīdī žokļi aizcirtās, un es nezinu, vai es esmu izšmaukusi vai iekritusi, bet šķiet, ka es nekad nespēšu (lai cik muļķīgi un augstprātīgi tas neizklausītos) piedot tiem, kam es esmu bijusi vajadzīga bez mīlestības.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |