|
Oktobris 1., 2006
 | 23:16
Pietiek ar vienu reizi, kad viens kaut ko pasaka, un varbūt vēl kādu mazu piezīmīti šur un tur, un tu klusē, it kā mute būtu pilna ar nelabumu un pēdējais laiks laisties lapās, varbūt vēl paspēsi aizvērt tualetes durvis, kad vemsi, bet patiesībā tu gribētu neaizvērt, ballītes viesi noskatīsies tev pakaļ, viens izteiks indīgu piezīmi, cits pieklusinās - kuš, kuš, viņa taču ir stāvoklī -, tāda viegla nelabuma apjausmas sejas izteiksme man ir - pagaidi, man jābeidz runāt (es esmu ar tevi runājusi nezin cik reižu, uzklausījusi visu, kas tev ir sakāms, iemetusi pa savai piezīmītei, ja tas ir bijis vietā, un tu ne reizi neesi man pajautājusi, kā man iet), man jābeidz runāt, man ir temperatūra,
un izdzēsties, nepaspēt aizvērt tualetes durvis, un ticēt, ka pēc tam būs labi, tāds skurbinošs šķebinošs reibinošs vieglums.
+38,2 pēc celsija. Zvana.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |